3 miljardi koku līdz 2030.gadam: cik tālu ES ir ar biodažādības stratēģijas ieviešanu

Lai arī valda uzskats, ka Eiropa ir ļoti mežaina un palikt bez šīs “zaļās rotas” tai pārredzamā nākotnē nedraud, statistika rāda citādu ainu. Tā aizvadītajās divās desmitgadēs vien Eiropas mežu apjoms samazinājās par 2,25 miljoniem hektāru, kas ir teritorija Dānijas lielumā!

3 miljardi jaunu koku desmit gados

Lai cīnītos pret mežaudžu izzušanu, 2020. gada maijā Eiropas Komisija pieņēma Eiropas Savienības (ES) Biodaudzveidības stratēģiju. Tā paredz līdz 2030. gadam iestādīt trīs miljardus jaunu koku, kas palīdzēs atjaunot mežaudzes, ļaus cīnīties pret klimata pārmaiņām un radīs jaunas darba darbvietas. Kokus tika nolemts stādīt ne tikai mežos un lauksaimniecības zemju tuvumā, bet arī pilsētās un gar ceļiem un dzelzceļiem.

Nepilni 2 procenti piecos gados  

Tomēr šobrīd situācija ES mežaudžu atjaunošanā neizskatās īpaši optimistiska. Pirmajos divos gados pēc stratēģijas pieņemšanas ES tika iestādīti vien nepilni 3 miljoni, kas nav pat 1% no trīs miljardu mērķa, savukārt, līdz 2024.gada beigām to kopskaits nepārsniedza 5 miljonus. Tas nozīmē, ka atlikušajos piecos gados ir jāiestāda vairāk nekā 2,8 miljardi koku.

Ne tikai vairo jaunos, bet arī aizsargā vecos

Diemžēl, ne visas ES valstis vienlīdz aktīvi iesaistās stratēģijas noteiktās koku stādīšanas iniciatīvas izpildē. Dažas valstis, piemēram, Čehija, Francija un Itālija, veic lielāko daļu darba, bet citas – tostarp, Baltijas valstis, dod tikai nelielu ieguldījumu izvirzītā mērķa sasniegšanā. Līdz ar jauno mežu stādīšanu, tiek mēģināts arī saglābt ES atlikušos vecaudžu mežus, kas veido vien 3% no ES kopējās mežu platības. 90% šo īpaši vērtīgo mežu atrodas Zviedrijā, Bulgārijā, Somijā un Rumānijā. Savukārt, Latvijā šādas retas mežaudzes praktiski nav saglabājušās.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.