Baltijas jūras naftas “ēnu flote” rada draudus ne tikai ekonomikai, bet arī videi
“Ēnu” tankkuģu skaita pieaugums Baltijas jūrā par 30% rada nopietnus draudus ne tikai reģiona ekonomikai, bet arī vides drošībai. Eksperti brīdina: ja to skaits turpinās augt arī turpmāk, vides katastrofas mūsu ūdeņos no iespējamām var kļūt par neizbēgamām.
60 nedroši tankkuģi mēnesī
Baltijas jūra ir būtiska starptautiskās naftas tirdzniecības artērija, no kuras īpaši atkarīgs Krievijas energoresursu eksports. Gandrīz viena trešdaļa šīs valsts jūras naftas pārvadājumu šķērso dažādu valstu teritoriālos ūdeņus Baltijas jūrā, veidojot aptuveni 1,5% no pasaules naftas piegādēm. Tostarp, caur Dāņu šaurumiem, kas savieno Baltijas jūru ar Atlantijas okeāna baseinu, ik mēnesi iziet līdz pat 60 tankkuģiem, kas darbojas bez pienācīgas apdrošināšanas un tehniskās un navigācijas drošības prasību ievērošanas.
Atteikšanās no ločiem, noplūžu un negadījumu risks
Pētījumi liecina, ka šo kuģu, kas bieži izvairās no vietējo loču izmantošanas, vidējais vecums ir 29 gadi, padarot tos īpaši jutīgus pret negadījumiem, naftas noplūdēm un mehāniskām kļūmēm. Vides eksperti arī ir vienisprātis, ka “ēnu flotes” kuģu radītai liela mēroga naftas noplūdei Baltijas jūrā būtu katastrofālas sekas. Tā rezultātā varētu tikt piesārņoti piekrastes reģioni simtiem kilometru garumā, nodarot postījumus ekosistēmām un jūras organismiem vismaz piecu valstu – Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, teritoriālajos ūdeņos.
Sagraus dzīvotnes un apdraudēs retās sugas
Bez tam, pat pēc piesārņojuma likvidēšanas, tā ilgstošā ietekme varētu sagraut jūras iemītnieku dzīvotnes un apdraudēt neskaitāmu retu sugu pastāvēšanu. Reaģējot uz to, ka Dānija aktīvi mēģina ierobežot “ēnu” naftas flotes darbību savos ūdeņos, arī Latvija, Lietuva un Igaunija ir gatavas pretdarboties pieaugošajiem riskiem, ko rada šo tankkuģu izmantošana Baltijas ūdeņos.
Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.