Cik daudz no Eiropas elektrības “apēd” mākslīgā intelekta čatboti?

Mākslīgā intelekta (MI) tērzētāju jeb čatbotu izmantošanu daudzi uztver kā jautru un interesantu, un dažreiz pat izzinošu laika pavadīšanu, kurā nav jāiegulda būtiski “taustāmie” resursi – nauda vai elektrība. Tomēr patiesībā viss ir mazliet citādi: vismaz elektrības patēriņa ziņā tērzētāji ir gana “negausīgi”. 

Google meklēšana reiz desmit

Mākslīgā intelekta “mājvietas” – datu centri, ir nozīmīgs elektroenerģijas augošā pieprasījuma virzītājspēks. Enerģijas procesu pētnieki paredz, ka gandrīz viena piektdaļa Eiropas elektroenerģijas pieprasījuma jau līdz 2026. gadam varētu nākt tieši no datu centriem. Un šāda pieauguma pamatā ir fakts, ka MI tērzētājiem, piemēram, ChatGPT, uzdotā jautājuma atbildes sagatavošana patērē aptuveni 10 reizes vairāk elektrības nekā tradicionālā Google meklēšana. 

Vairāk par Latvijas gada elektrības patēriņu

Saskaņā ar pētniecības platformas “Electric Power Research Institute” datiem, ChatGPT vaicājuma apstrāde izmanto 2,9 vatstundas (Wh), savukārt tradicionālie Google vaicājumi – vien 0,3 Wh elektrības. Ar aptuveni 9 miljardiem vaicājumu dienā, tas nozīmētu papildu elektrības patēriņu ap 10 teravatstundas (TWh) gadā. Salīdzinājumam jānorāda, ka Latvijas ikgadējais elektrības patēriņš svārstās ap 7 TWh.

Ar MI būs jārēķinās nākotnē

MI elektrības patēriņš pašlaik veido tikai daļu no augsto tehnoloģiju sektora elektrības patēriņa, tomēr nākotnē tā īpatsvars varētu ļoti būtiski pieaugt. “Electric Power Research Institute” eksperti brīdina, ka ar MI saistītā elektrības patēriņa pieauguma dinamika pagaidām ir par maz pētīta, un nākotnē tai būtu jākļūst par nacionālo un reģionālo enerģētikas politikas daļu. Arī Baltijas valstīs pētījumi, kas veltīti MI elektrības patēriņam, līdz šim nav veikti, tomēr gadījumā, ja mūsu reģionā tiktu veidoti lielapjoma datu centri, šis jautājums varētu kļūt aktuāls.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.