Cik lielu daļu no eiropiešu elektrības rēķiniem “apēd” sadales tīklu izmaksas

Elektrības rēķini Eiropā neietver tikai maksu par patērēto elektroenerģiju un nodokļus. Būtisku daļu veido arī sadales tīklu izmaksas, kuru īpatsvars dažādās valstīs ievērojami atšķiras - no 11 % līdz pat 65 % no kopējā rēķina apjoma.  

Līdz pat 65%

Mājsaimniecību enerģijas cenu indekss (HEPI) sniedz detalizētu ieskatu elektrības rēķinu struktūrā visā Eiropā. Saskaņā ar HEPI datiem, vidējais sadales izmaksu īpatsvars Eiropas Savienībā ir aptuveni 28 %, taču šis rādītājs ievērojami atšķiras starp valstīm un reģioniem. Piemēram, Budapeštā un Amsterdamā sadales izmaksas veido attiecīgi 65 % un 60 % no kopējā elektrības rēķina. Tikmēr Ziemeļvalstīs, kur kopējie elektroenerģijas tarifi ir augstāki, sadales īpatsvars ir ievērojami zemāks - no 17 % līdz 23 %.

Kas maksā vairāk par ES vidējo

Papildus Budapeštai un Amsterdamai, augsts sadales izmaksu īpatsvars elektrības rēķinos konstatēts arī citās Eiropas galvaspilsētās. Luksemburgā tas sasniedz 46 %, Podgoricā - 43 %, bet Bukarestē - 42 %. Arī Viļņā (35 %), Rīgā (34 %), Zagrebā (33 %), Varšavā (32 %), kā arī Parīzē (35 %) un Lisabonā (34 %) sadales izmaksas būtiski pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni - 28 %.

Zemākais sadales izmaksu īpatsvars – ziemeļos un dienvidos 

Elektrības rēķinu struktūras zemākajā izmaksu segmentā izceļas gan Ziemeļvalstu, gan dienvidu Eiropas galvaspilsētas. Helsinkos, Oslo, Stokholmā un Kopenhāgenā sadales pakalpojumu īpatsvars veido attiecīgi 23 %, 22 %, 20 % un 17 % no kopējā elektrības rēķina. Salīdzinoši zems šis rādītājs ir arī Romā un Atēnās (pa 15 %) un Ļubļanā (16 %). Viszemākais sadales izmaksu īpatsvars Eiropā šobrīd fiksēts Nikosijā - tikai 11 %.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.