Dienvidkorejas “mākslīgā saule” sasniedz rekordu, pārspējot Eiropu: 100 miljoni grādu 48 sekundēs

Kodolsintēze, pretstatā šobrīd visās pasaules kodolstacijās lietotajai kodoldalīsanās tehnoloģijai, sola nākotnē pavērt ceļu uz daudz drošāku un gandrīz bezgalīgu enerģijas ieguvi, vienlaikus nepiesārņojot apkārtējo vidi ar bīstamiem atkritumiem.

48 sekundes 100 miljonu grādu karstumā

Bet, lai tas notiktu, jāsasniedz jaunajai tehnoloģijai kritiski svarīgo degvielas jeb plazmas stabilitātes ilglaicīgumu ļoti augstās temperatūrās, kas ir pakāpeniski un grūti paveicams uzdevums. Pasaulē eksistē vairākas eksperimentālās kodolsintēzes iekārtas jeb “mākslīgās saules”, kur pie šīs problēmas risinājuma tiek strādāts. Iekārtas veidotas pēc tā dēvētā tokomak dizaina, tām ir virtuļa forma, un tās izmanto jaudīgus magnētus, lai noturētu gāzi ārkārtēji augstā temperatūrā plazmas stāvoklī pēc iespējas ilgāk. Dienvidkorejas kodolsintēzes iekārtas KSTAR operatoram – Korejas kodolsintēzes enerģijas institūtam, šī gada pavasarī izdevies uzstādīt kārtējo plazmas stabilitātes rekordu: 48 sekundes 100 miljonu grādu pēc Celsija temperatūrā. Tas krietni pārsniedz Eiropas un Japānas kopīgā projekta JT-60SA sasniegtos rezultātus.

Viens no ITER “pilotiem” un ne pirmās reizes rekordists

Šis sasniegums ir būtisks tāpēc, ka KSTAR ir viena no kodolsintēzes iekārtām, kas kalpo kā pilots Kondorašē, Francijā, topošajam starptautiskajam kodoltermiskajam eksperimentālajam reaktoram ITER – iekārtai, kam jākļūst par komerciāli izmantojama kodolsintēzes reaktora priekšgājēju.  Būtiski, ka KSTAR jau iepriekš – 2021.gadā, uzstādīja vēl vienu nozīmīgu plazmas stabilitātes ilglaicīguma rekordu: 30 sekundes 100 miljonu grādu pēc Celsija temperatūrā.

Arī ar Latvijas zinātnieku līdzdalību

Eiropas un pasaules mērogā nozīmīgajos kodolsintēzes izpētes procesos ir iesaistīti arī Latvijas zinātnieki no Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta, kas Eiropas kodolsintēzes programmā piedalās kopš 2000. gada, un viņu kolēģi no LU Fizikas un Ķīmiskās fizikas institūtiem. Zinātnieki piedalās teorētiskos un eksperimentālos pētījumos, lai izprastu, kontrolētu un prognozētu kodolsintēzes reaktoros izmantoto materiālu radiācijas bojājumus un stabilitāti intensīvas neitronu un gamma starojuma vidē.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.