Eksperti: Eiropā jādomā ne tikai par jauniem e-auto, bet arī par veco e-bateriju utilizāciju

Eiropas valstīm, tiecoties pēc autotransporta zaļināšanas un e-auto tirgus paplašināšanas, nepieciešams nopietnāk domāt arī par veco bateriju utilizāciju un tajās esošo retzemju metālu otrreizēju izmantošanu.

No gigavatstundām līdz teravatstundām 10 gados

Pie šāda secinājuma nonākuši “IDTechEx” pētnieki, kuru ziņojumā teikts, ka kopējais Eiropas valstu pieprasījums pēc litija e-auto baterijām 2023. gadā pieauga līdz vairāk nekā 750 gigavatstundām, bet 2043. gadā sasniegs ap 10 teravatstundas. Tomēr Eiropai draud potenciālie piegādes ierobežojumi attiecībā uz litija bateriju izejvielām – retzemju metāliem, tādēļ ir nepieciešams īsā laikā pārstrādāt maksimāli daudz nolietotās baterijas.

Ap 90% – imports

Lauvas tiesa Eiropas e-auto akumulatoros izmantotā litija – ap 90%, nāk no trešajām valstīm – Čīles un Ķīnas, jo Eiropā litiju šobrīd iegūst tikai divās valstīs – Portugālē un Lielbritānijā. Tiesa, lielākās zināmās litija iegulas Eiropā atrodas Vācijā. Tāpat, kopš 2022. gada notiek aktīvas diskusijas par liela mēroga litija ieguves uzsākšanu Serbijā.

Mērķa sasniegšanai – sava regula

2023. gada augustā stājās spēkā ES akumulatoru regula, kurā noteikti nolietoto bateriju savākšanas pārstrādes mērķi. Līdz 2026. gadam e-auto litija bateriju pārstrādes efektivitātes mērķis ir 65%, kas līdz 2031. gadam – jau 70%. Tādējādi Eiropas valstīs plānots savākt, sašķirot un pārstrādāt ap 45% no visiem nolietoto bateriju retzemju metāliem, izmantojot tos jaunu bateriju ražošanai. Sākotnēji plānots atgūt ap 16% “otrreizējā” bateriju  kobalta, 85% svina, 6% litija un 6% niķeļa. Arī Baltijas valstīs, līdz ar e-auto tirgus straujāku attīstību, nolietoto bateriju savākšana un nodošana pārstrādei kļūs aktuāla, taču vai šīs baterijas tiks pārstrādātas pašu mājās, pagaidām informācijas trūkst.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.