Eksperti: “super karsto smilšu baterijas” palīdzētu atrisināt ES lieljaudas enerģijas uzkrājēju problēmu

Ikviens, kurš saulainā dienā ir staigājis ar basām kājām pa pludmali, zina, cik daudz siltuma var uzkrāt smiltis. Un šai spējai nākotnē var būt liela nozīme, ja uz tās balstīta enerģijas uzglabāšanas tehnoloģija kļūs par daļu no vienkāršas atbildes uz sarežģītu jautājumu: kā maksimāli lēti un efektīvi uzglabāt lielus enerģijas apjomus.

Ģeniālās un vienkāršās jūrmalas smiltis

Domājot par enerģijas uzkrāšanu, uzreiz nāk prātā dažāda lieluma un veidu baterijas – tehnoloģijas, kas palīdz uzkrāt un saglabāt elektrību. Tomēr tās nav vienīgais enerģijas uzglabāšanas veids. Enerģiju var uzkrāt arī ūdens veidā hidroakumulējošo staciju rezervuāros, vai arī siltuma veidā, kā “uzkrāšanas aģentu” izmantojot ūdeni, kausētu sāli vai pat uzkarsētus akmeņus. Savukārt, starptautiska pētnieku grupa no ASV Enerģētikas departamenta Nacionālās atjaunojamās enerģijas laboratorijas (NREL) nākusi klajā ar ideju, ka lētai un efektīvai siltuma uzglabāšanai sāls un akmeņu vietā var izmantot ko ģeniāli vienkāršu un plaši pieejamu – jūrmalas smiltis.

Līdz 10 dolāriem par kilovatstundu

NREL veiktajos pētījumos noskaidrots, ka smilšu izmantošana enerģijas uzkrāšanai būtu ne tikai efektīva, bet arī salīdzinoši lēta. Laboratorijas mēroga eksperimentu un modelēšanas, kas ilgusi simtiem stundu, rezultāti rāda, ka šāda enerģijas uzglabāšana izmaksās no 4 līdz 10 ASV dolāriem par kilovatstundu, turklāt industriāla mēroga enerģijas uzkrājējs vismaz piecas dienas spēs saglabāt vairāk nekā 95% no sākotnējā siltuma.

“Zaļās elektrības” sildītāji un liela mēroga projekts jau 2025.gadā

Tiesa, paliek jautājums – kur ņemt pašu uzkrājamo siltumu? Uz šo jautājumu NREL pētnieki atbild lakoniski – to paredzēts iegūt ar no lieljaudas sildītājiem, kuri tiks darbināti ar “zaļo elektrību”. NREL ir apņēmības pilna veikt lielāka mēroga karsto smilšu enerģijas uzkrājēja praktiskos izmēģinājumu jau 2025. gadā, lai gan netiek atklāts, vai izmēģinājumi tiks veikti tikai laboratorijas ietvaros, vai arī sadarbībā ar kādu no industriālajiem partneriem.
Latvijā un citviet Baltijā salīdzinoši lētu siltuma uzkrāšanas tehnoloģiju attīstība varētu būt interesanta, jo tā ļautu efektīvāk uzkrāt un saglabāt enerģiju tad, kad tās ražošanas izmaksas ir viszemākās, un patērēt tad, kad tirgus cenas pieaug.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.