Gāzes iegulas Kipras piekrastē var vairot Eiropas enerģētisko neatkarību

Gāzes rezervju trūkums apdraud daudzu Eiropas valstu enerģētisko neatkarību. Tajā pašā laikā ir valstis, kurām ar gāzes resursiem pietiek ne vien pašu vajadzībām, bet arī eksportam uz kaimiņvalstīm. 

Varētu būt starp lielākajām

Viena no šādām valstīm ir Kipra, kur šogad kompānija “ExxonMobil”, sadarbojoties ar “Qatar Energy”, atklājusi vienas no lielākajām dabasgāzes atradnēm Dienvideiropas reģionā. Atradnes atrodas Kipras kontinentālajā šelfā, aptuveni 190 kilometrus uz dienvidrietumiem no salas piekrastes, 1921 metra dziļumā. Lai gan precīzas gāzes krājumu aplēses pagaidām nav publiskotas, eksperti pieļauj, ka tās varētu būt starp lielākajām atradnēm, kādas jebkad konstatētas Kipras piekrastē.

17 – 18 triljoni kubikpēdu

Kipra, kuras gāzes rezerves tiek lēstas 17-18 triljonu kubikpēdu apmērā, ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurām par gāzes pietiekamību nav jāuztraucas. Gāzes atradnes pie Kipras krastiem tiek aktīvi pētītas un apgūtas jau kopš 2011. gada. Afrodīte, Kalipso, Glaukus, Kronos un Zevs ir tikai daži no gāzes laukiem, kuru izstrāde jau norit vai drīzumā sāksies. Starp tiem lielākais ir Afrodītes lauks, kura apstiprinātās rezerves sasniedz 5,6 triljonus kubikpēdu gāzes.

Viena “Enerģijas trīsstūra” virsotne

Tā dēvētais “Enerģijas trīsstūris” ir 2015. gadā izstrādāts jūras gāzes atradņu kopīgas izmantošanas plāns, kurā iesaistītas Kipra, Grieķija un Izraēla. Šīs valstis vienojās kopīgi izmantot atradnes Tamar, Leviatāns un Afrodīte, tādējādi stiprinot ne tikai sava reģiona, bet arī visas Eiropas enerģētisko drošību un neatkarību. Savukārt, Baltijas jūrā lielākais gāzes potenciāls koncentrēts pie Polijas un Vācijas piekrastēm. Baltijas valstu teritoriālajos ūdeņos līdz šim nozīmīgas gāzes iegulas nav apstiprinātas.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.