Kā klimata pārmaiņas apdraud Austrijas enerģētisko neatkarību?

Vairāk nekā 60 % Austrijā saražotās elektroenerģijas nāk no atjaunojamiem resursiem, padarot valsti par vienu no zaļās enerģijas līderēm Eiropā. Tomēr klimata pārmaiņu ietekme jau tuvākajā nākotnē var apdraudēt šo sasniegumu un radīt nopietnus izaicinājumus valsts enerģētiskajai neatkarībai.

Klimata apdraudēti atjaunojamie resursi

Klimata pārmaiņu izraisītais trieciens visvairāk skar Austrijas nozīmīgāko atjaunojamās enerģijas avotu - ūdens resursus. Samazināts sezonālais sniega daudzums un aizvien garāki sausuma periodi būtiski ietekmē hidroelektrostaciju darbību, radot pieaugošu elektrības ražošanas nestabilitāti. Laika posmā no 2023. līdz 2025. gadam hidroenerģijas ražošanas apjomi Austrijā sarukuši par 20 līdz 50 %, neskatoties uz to, ka valstī darbojas vairāk nekā 3000 hidroelektrostacijas.

Mazāk sniega - mazāk elektroenerģijas

Lielākā daļa Austrijas hidroelektrostacijas ūdeni saņem no kūstošā Alpu sniega, un to ūdenskrātuvju piepildījums ir tieši atkarīgs no ziemas sezonas nokrišņu apjoma. 2024./2025. gada ziemā nokrišņu bija ievērojami mazāk nekā parasti, kas būtiski ietekmēja elektroenerģijas ražošanu. Rezultātā 2025. gada pavasarī hidroelektrostacijās saražotās elektrības apjoms samazinājās par 44 % salīdzinājumā ar to pašu periodu iepriekšējā gadā.

Prognozē ilgstošu hidroresursu samazinājumu

Austrijā ūdens resursu samazinājums tiek prognozēts arī turpmākajos gados. Klimata pārmaiņas - ledāju atkāpšanās, sniega segas sarukums un sezonālo ūdens plūsmu izmaiņas - var radīt ilgstošu ūdens rezervju kritumu, īpaši pavasara beigās un vasaras mēnešos. Arī Latvijā hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas avots, taču, atšķirībā no Austrijas, mūsu lielais HES atrodas uz līdzenumu upēm un ir mazāk atkarīgas no sezonāla nokrišņu daudzuma.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.