Kamēr Eiropa atsakās no oglēm, pasaules un Ķīnas ogļu patēriņš “sit rekordus”

Par spīti klimata pārmaiņām un aicinājumiem no augstām tribīnēm “pielikt punktu” ogļu dedzināšanai, lielākā daļa pasaules valstu to darīt pagaidām neplāno. Tieši pretēji – pieaugot industriālās attīstības giganta Ķīnas ogļu patēriņam, ģeometriskā progresijā aug visas pasaules ogļu patēriņš. 

Pasaules ogļu patēriņam – ne pēdējais rekords

Kamēr Eiropas Savienības (ES) valstis cīnās pret klimata pārmaiņām, pakāpeniski atsakoties no ogļu izmantošanas enerģētikā un citās jomās, pasaules ogļu patēriņš 2024. gadā sasniedzis vēsturisku rekordu – 8,8 miljardus tonnu. Turklāt, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumā “Ogles 2024” teikts, ka šis rekords nebūt nebūs pēdējais. Paredzams, ka 2027.g. pasaulē sadedzinās vai citādi izmantos ap 9,5 miljardiem tonnu ogļu. 

Ķīnā elektrībai – vairāk nekā puse no 4,9 miljardiem 

Taču tas, cik patiesībā liels būs pasaules ogļu patēriņa kāpums tuvākajā nākotnē, ekspertu prāt, ir atkarīgs no Ķīnas. Arī tās ogļu patēriņš 2024. gadā sasniedza nacionālo rekordu – 4,9 miljardus tonnu. Kā lielākais Ķīnas ogļu patēriņa dzinējspēks tiek minēta elektrības ražošana, kura šobrīd “apēd” ap 60% valsts ogļu resursu, bet līdz 2030.gadam varētu “apēst” vēl par 10 – 15% vairāk.

Pat “vecmāmiņa” jau no oglēm brīva

Tomēr ne visi pasaulē atbalsta un vairo ogļu izmantošanu – piemēram, ES un ASV pakāpeniski atsakās no tās. Paredzams, ka tuvākajos gados ogļu patēriņš tur samazināsies attiecīgi līdz 12 un 5%, salīdzinot ar 23 un 17% 2023. gadā. Ja ASV pagaidām neplāno pilnībā atteikties no oglēm enerģētikā, vairuma ES valstu plānos ir to izdarīt līdz 2030.- 2040.gadam. Jau laika posmā no 2016. – 2024. gadam no oglēm pilnīgi brīvas kļuvušas trīs ES dalībvalstis – Beļģija, Austrija un Zviedrija, kā arī ogļu enerģētikas “vecmāmiņa” Lielbritānija. Baltijas valstīs atteikšanās no ogļu enerģētikas nav aktuāla, jo mūsu reģionā šis kurināmais elektrības un centralizētā siltuma ražošanai izmantots netiek. 

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.