Kazahstāna varētu kļūt par ES stratēģisko partneri zaļā ūdeņraža piegādēs

Līdz 2030. gadam Eiropā plānots patērēt 20 miljonus tonnu zaļā ūdeņraža, taču tikai aptuveni puse no nepieciešamā apjoma tiks saražota pašas Eiropas teritorijā. Atlikusī daļa būs jāimportē no trešajām valstīm, un viens no stratēģiski nozīmīgajiem partneriem šajā kontekstā ir Kazahstāna.

Stratēģiskās partnerības aizsākums

Kazahstāna ar savām plašajām teritorijām, ievērojamiem vēja un saules enerģijas resursiem, kā arī izteikto vēlmi sadarboties ar Eiropas Savienību ūdeņraža enerģētikas attīstībā, veidojas par potenciāli nozīmīgu stratēģisko partneri zaļā ūdeņraža ražošanā. Par šīs partnerības praktisko aizsākumu var uzskatīt projektu Hyrasia One, ko īsteno Vācijas zaļās enerģijas uzņēmums Svevind.

Aptuveni piektdaļa no Eiropas ūdeņraža importa

Līdz 2030. gadam Kazahstānas Mangistau reģionā plānots izveidot vienu no pasaulē lielākajiem zaļā ūdeņraža ražošanas centriem. Tā jauda paredz līdz 2 miljoniem tonnu ūdeņraža gadā, kas veidotu aptuveni piektdaļu no visā Eiropas Savienībā prognozētā importa apjoma. Šī centra sastāvdaļa būs arī jau minētais Hyrasia One projekts, kura īstenošanu plānots pabeigt līdz 2032. gadam.

Piegādes izaicinājumi: cauruļvads, kuģi vai zaļais amonjaks

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir zaļā ūdeņraža transportēšana uz Eiropu. Starp iespējamajiem risinājumiem tiek apsvērta cauruļvada izbūve pāri Kaspijas jūrai, pārvadājumi ar kuģiem vai autocisternām, kā arī ūdeņraža pārveide par zaļo amonjaku - drošākam un izmaksu ziņā efektīvākam piegādes veidam. Arī Baltijas valstis kļūs par daļu no Eiropas Savienības ūdeņraža ražošanas un piegādes ekosistēmas, taču prognozēts, ka tuvākajās desmitgadēs mūsu reģionā ūdeņraža ražošanas apjomi pārsniegs patēriņu.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.