Kipras gāzi Eiropas tirgū sola jau 2027.gadā

Radikāli samazināt Eiropas ārējo atkarību no gāzes ir iespējams tikai vienā veidā – aktīvāk apgūstot un izmantojot vietējās gāzes rezerves. Tieši šādu pieeju šobrīd īsteno viena no mazākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm – Kipra. 

“Kronosa” piegādes jau nākamgad

Eksperti lēš, ka gāze no apjomīgajām iegulām, kas Kipras teritoriālajos ūdeņos tika atklātas 2022. gadā, Eiropas tirgus varētu sasniegt jau salīdzinoši drīz – līdz 2027. gada sākumam, tādējādi veicinot ES atkarības mazināšanu no trešo valstu “zilā kurināmā”. Pirmās piegādes varētu tikt nodrošinātas no “Kronosa” gāzes lauka, kura potenciāls sasniedz 87,8 miljardus kubikmetru (BCM) un kuru kopīgi pārvalda Itālijas uzņēmums Eni un Francijas uzņēmums TotalEnergies. 

Gāze vairāk nekā 22 miljoniem mājsaimniecību

Saskaņā ar 2025. gada datiem Kipras gāzes rezerves tiek lēstas aptuveni 425–510 miljardu kubikmetru (BCM) apjomā. Vienlaikus dažas optimistiskākās ilgtermiņa aplēses paredz, ka faktiskās rezerves varētu būt ievērojami lielākas – līdz pat 1100 BCM. Tomēr ne visai šā gāzes apjoma apguvei pastāv pietiekams ekonomiskais pamatojums. Pat, ja tiktu izmantoti tikai 425 BCM rezervju, tas ik gadu ļautu ar vietējo enerģiju apgādāt vairāk nekā 22 miljonus ES mājsaimniecību.

Ātrākais ceļš uz Eiropu – caur Ēģipti 

Ātrākais veids, kā nogādāt Kipras gāzi ES tirgū, ir savienot esošās jūras gāzes atradnes ar cauruļvadu ar jau esošajām gāzes sašķidrināšanas iekārtām Ēģiptē, no kurienes dabasgāzi iespējams tālāk transportēt uz Eiropu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) veidā. Šāda savienojuma garums būtu aptuveni 80 kilometri. 2026.gada sākumā starp Kipras un Ēģiptes enerģētikas ministrijām parakstīts nodomu protokols, kas paredz projekta pirmās kārtas (savienojuma starp “Kronosa” gāzes lauku un Damietas LNG eksporta termināli Ēģiptē) realizāciju līdz 2027.gada beigām.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.