Lietuvā pabeigta valstī pirmā, ar ūdeņradi darbināmā, kuģa būvniecība

Ar ūdeņradi darbināmus kuģus bieži uztveram kā eksotiskus nākotnes transporta risinājumus, kas Baltijas reģionā pagaidām netiek izmantoti, kur nu vēl būvēti. Tomēr jau pērnā gada beigās Lietuvā noslēdzās Baltijas valstīs pirmā ūdeņraža degvielas šūnu kuģa būve.

36 stundas ar vienu uzlādi

2024. gada rudenī Lietuvā tika pabeigta kuģa, kas darbināms ar ūdeņradi un elektrību, būve. 42 metrus garais un 10 metrus platais kuģis aprīkots ar diviem elektromotoriem, ko darbina 2000 kilovatstundu akumulatori un ūdeņraža degvielas šūnu sistēma. Paredzams, ka atkarībā no darbu intensitātes, tas varēs strādāt līdz 36 stundām bez papildu uzlādes. 2024. gada beigās kuģis uzsāka darbu Klaipēdas ostas akvatorijas sakopšanā. 

12 miljoni eiro un Lietuvas – Igaunijas sadarbība

Pēc Klaipēdas ostas pārvaldes pasūtījuma, 12,1 miljonu eiro vērto kuģi 2023.gada jūnijā sāka būvēt Igaunijas grupā BLRT ietilpstošais uzņēmums “Vakaru Baltijos laivu statykla” kopā ar Igaunijas kompāniju “Baltic Workboats”. Kompānija bija atbildīga par galveno un palīgmehānismu uzstādīšanu, kā arī kuģa sistēmu salāgošanu un testēšanu. Igaunijā tika uzstādīta arī ūdeņraža degvielas šūnu sistēma. 

400 kubikmetru šķidro atkritumu diennaktī

Kā minēts iepriekš, kuģis tiek izmantots vides sakopšanas darbos: lietus ūdens, notekūdeņu, dūņu un atkritumu savākšanā, kā arī efektīvas šo atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai. Tas aprīkots ar īpašām tvertnēm un modernām lietus ūdens attīrīšanas iekārtām, kas ļaus attīrīto ūdeni nodot pilsētas notekūdeņu sistēmā. Darbojoties visu diennakti, kuģis spēj savākt ap 400 kubikmetriem šķidro atkritumu. Latvijas ostās pagaidām ar ūdeņraža tehnoloģijām aprīkoti kuģi izmantoti netiek, tomēr nākotnē, to izmantošana varētu būt perspektīva kā Rīgas un Ventspils, tā arī Liepājas ostās. 

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.