Mikro kodolreaktori varētu kļūt arī par Eiropas enerģētikas trendu

Parasti, runājot par kodolstacijām, prātā nāk milzu kompleksi ar kūpošiem skursteņiem, kurus var redzēt pat no liela attāluma. Tomēr kodolenerģija – kuras attīstību atbalsta arī daudzās Eiropas valstīs, var tikt izmantota ne tikai maksi, bet arī mini versijā.

Vēl top, bet tirgū sola ap 2035.gadu

Mikro kodolreaktori patiešām ir ļoti mazi – to jauda var būt no dažiem kilovatiem (kW) līdz 20-30 megavatiem (MW), un pagaidām to prototipi vēl ir tikai izstrādes stadijā. Viens no tiem top ASV. Paredzēts, ka Aidaho štatā izvietotais 100 kW jaudas mikro kodolreaktors ar nosaukumu “Microreactor Applications Research Validation and Evaluation” (MARVEL) darbu uzsāks jau 2027.gadā.
Savukārt, veiksmīgu izmēģinājumu gadījumā, pirmie komerciālie MARVEL pasaules tirgū varētu nonākt jau ap 2035. gadu. Tiesa, pašu kodolreaktoru izmantošanas idejai ir visai sena vēsture: pirmais mikro kodolreaktors – 10 MW jaudas “Westinghouse S2W”, no 1955. – 1980. gadam veiksmīgi darbojās uz ASV kodolzemūdenes “Nautilus”.

Mazi, droši un nederīgi kodolmateriālu “medniekiem”

Tā kā mikro kodolreaktori  būs pavisam nelieli – vien dažu kubikmetru tilpumā, un pašregulējoši, tie būs ideāli piemēroti elektrības apgādei militāros objektos, dabas katastrofu skartos reģionos, kā arī attālās kopienās, kuru droša un stabila elektroapgāde var būt problemātiska. Tāpat, tos būs iespējams novietot uz attāliem lielceļiem, lai uzlādētu elektriskās kravas automašīnas. Aprīkoti ar pasīvās dzesēšanas sistēmām un darbināti ar ļoti zema bagātinājuma pakāpes urānu, kas pazīstams kā HALEU degviela, šie kodolreaktori būs gan droši, gan arī nederīgi negodprātīgiem kodolmateriālu “medniekiem”.  

Interesanti arī Eiropai

Tā kā daudzas Eiropas valstis, tostarp, Latvija, Igaunija un Polija, nākotnē vēlas attīstīt kodolenerģētikas projektus, uzstādot pie sevis tā dēvētos mazas jaudas modulāros kodolreaktorus, kuru jauda ir ap 250 – 300 MW, arī šo iekārtu “mazais brālis” – mikro kodolreaktors, varētu būt interesants un pieprasīts Eiropas tirgū. Piemēram, ne tikai kā pastāvīgs elektrības apgādes avots, bet arī kā balansēšanas jauda nelieliem, lokāliem zaļās enerģijas tīkliem – tādiem, kur vairumu elektrības nodrošina mainīgie saules vai vēja resursi.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.