Nīderlande oficiāli pārtrauc Eiropas lielāko gāzes atradņu izmantošanu

Nīderlande oficiāli pārtraukusi gāzes ieguvi Eiropas lielākajās gāzes atradnēs Groningenā, kas vairāk nekā 60 gadus bija viens no šīs valsts ekonomikas un enerģētikas “stūrakmeņiem”. Par Groningenas atradņu slēgšanas iemeslu nekļuva zaļā enerģētika vai nepatika pret fosilo gāzi, bet gan pavisam kas cits.

Nevis zaļā enerģija, bet zemestrīču draudi

Kopš atradņu nodošanas ekspluatācijā 1960. gadā, tur tika veikti vērienīgi un pastāvīgi gāzes ieguves darbi, kas, savukārt, izraisīja zemestrīču rašanās riska pieaugumu. Piemēram, 2012. gadā Groningenu skāra 3,6 magnitūdu zemestrīce – spēcīgākā šī reģiona vēsturē, par kuras izraisītāju tiek uzskatīta Groningenas atradņu intensīvā izmantošana. Kopumā, no 1986. līdz 2023. gadam Groningenas apkārtnē tika reģistrētas aptuveni 1600 dažāda stipruma zemestrīces, kas radījušas postījumus gan daudzām privātmājām, gan arī sabiedriskām ēkām un infrastruktūras objektiem.

Palīdzēja tikai vienu ziemu

Jau 2018. gadā Nīderlandes valdība nolēma pakāpeniski samazināt gāzes ieguvi Groningenā, atradņu komerciālu ekspluatāciju pārtraucot 2023. gada oktobrī. Tiesa, 2022./2023. gada Eiropas enerģijas tirgus satricinājumu dēļ, vairāki urbumi tika atstāti “izmantošanas gatavībā”, lai, nepieciešamības gadījumā, palīdzētu nodrošināt pašmāju gāzes patēriņa segšanu 2023./2024. gada ziemas sezonā.

Kritika un 740 miljardi neizmantotu kubikmetru

Tomēr 2024. gada 1. oktobris – brīdis, kad pēc likuma atradņu izmantošana pat ārkārtas situācijās vairs nebūs iespēja, strauji tuvojas. Un zīmīgi, ka Groningenas atradņu pilnīga slēgšana tiek kritizēta ne tikai no dažu politisko spēku un enerģētikas nozares profesionāļu, kā arī resursu ieguvē iesaistīto gāzes un naftas kompāniju puses. Neapmierinātība un neizpratne izskan arī medijos un sociālajos tīklos, jautājot, kāpēc Nīderlandei jākļūst atkarīgai no ārējās gāzes piegādēm situācijā, kad fiziski Groningenas atradnēs vēl ir ļoti daudz gāzes, kas nekad netiks izmantota pašmāju ekonomikas un enerģētikas stiprināšanai. No apmēram 2740 miljardiem kubikmetru gāzes atradnēs neizmatoti paliks gandrīz 740 miljardi.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.