Šveice vēlas atteikties no kodolenerģijas un kļūt pilnīgi zaļa

Laikā, kad daudzas Eiropas valstis, arī Latvija, raugās uz iespējām attīstīt mazas jaudas kodolenerģijas projektus un apvienot tos ar zaļās enerģijas avotiem, Šveice nolēmusi iet citu ceļu. Tā vēlas palikt tikai zaļa un pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas sociāli asās kodolatkritumu apglabāšanas problēmas dēļ.

Nost ar fosilās enerģijas importu

Dabas resursiem bagātā Šveice šobrīd enerģētikā izmanto gan naftas produktus, kodolenerģiju, hidroelektrostaciju saražoto elektrību, gan arī dabasgāzi, biogāzi un biometānu, tomēr vēl arvien visai liels procents no kopējā enerģijas apjoma – aptuveni 70%, tiek importēti. Vairāk nekā 80% importa attiecas uz fosilo enerģiju – to, no kā Šveices enerģētikas politikas veidotāji vēlas pakāpeniski atteikties.

“Nē” arī savai kodolenerģijai

Tomēr ne tikai no svešās “netīrās” enerģijas Šveice grib tikt vaļā, tā ir apņēmības pilna atteikties arī no pašmāju kodolenerģijas. 2017. gadā Šveicē nobalsoja par pakāpenisku kodolenerģijas pārtraukšanu, un kopš tā laika valsts enerģētikas sektorā aizsācies pārejas posms.  Šobrīd valstī ir trīs kodolstacijas – Gosgena, Beznava un Leibštate, ar kopumā četriem kodolreaktoriem. Gosgena un Beznava papildus elektrībai ražo arī siltumu, kas tiek centralizēti piegādāts tuvākajām pilsētām. Beznava kodolstacija vien rūpnieciskajiem klientiem un mājokļu apsildei 11 pilsētās un ciemos nodrošina 80 megavatu siltuma jaudu, ko piegādā pa 130 km garu siltumtīklu.

Ūdens baterija un saule

Zaļās enerģijas jomā vislielākās cerības tiek liktas un hidroenerģiju un saules enerģiju. Tā jau 2022. gadā Valē kantonā sāka darboties pirmā milzu pazemes “ūdens baterija”, kas var uzglabāt 400 000 e-auto akumulatoru patēriņam līdzvērtīgu enerģijas daudzumu, izmantojot divus lielus ūdens rezervuārus, kas atrodas dažādos augstumos. Savukārt, līdz 2035.gadam Šveicē no zaļajiem avotiem – galvenokārt, saules, paredzēts saražot 35 teravatstundas (TWh) enerģijas, bet 2050. gadā – 45 TWh. Tāpat kā Šveice, arī Baltijas valstis un Latvija plāno nākotnē tikai palielināt zaļās enerģijas ražošanu, tomēr pretēji Šveicei, mūsu reģionā ir plānota kodolenerģijas attīstība, būvējot mazas jaudas modulāros kodolreaktorus.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.