Titāniski mērķi: Francija līdz 2050. gadam vēlas uzbūvēt 14 jaunus kodolreaktorus

Francija – Eiropas lielākā kodolenerģijas izmantotāja, popularizētāja un aizstāve, nākusi klajā ar ambiciozu un pat titānisku apņemšanos – līdz 2050. gadam uzbūvēt 14 jaunus kodolreaktorus jau esošajās un arī jaunajās kodolstacijās.

Ar pieredzi kodolstaciju būves “bums”

Šis mērķis, daudzu ekspertu prāt, nav īpaši reāls gan no tehnoloģiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Tomēr ne visi šim apgalvojumam piekrīt, jo Francijai jau ir nopietna pieredze kodolstaciju būvniecības “bumu” jomā. Kodolstaciju attīstība Francijā sākās pirms vairāk nekā 50 gadiem, un tās pirmais kodolreaktors tika nodots ekspluatācijā 1977. gadā. Zīmīgi, ka 22 gadu periodā: no 1977. – 1999. gadam, katru gadu Francijas “kodolflotei” pievienojās pa vienam vai pat vairākiem reaktoriem.

Vēsturiskais “importa šoks”

Francijas lēmumu atkal pievērsties forsētai kodolstaciju būvniecībai enerģijas politikas eksperti skaidro ar “šoku”, ko šīs valsts enerģētika piedzīvoja 2022./2023. gada enerģijas krīzes laikā. Francijai šī krīze bija īpaši sarežģīta, jo tā sakrita ar daudzu kodolreaktoru plānveida apkopes un remonta darbiem. Tā rezultātā 2022. gadā Francija pirmo reizi vairāk nekā 40 gadu periodā no elektrības eksportētāja kļuva par importētāju.

Flamanvilas 3 septiņpadsmit gadu odiseja

To, ka Francijas kodolstacijas noveco, apliecina arī fakts, ka kopš 1999. gada valstī nav uzbūvēts neviens jauns kodolreaktors. Turklāt daudziem Francijas kodolreaktoriem ir beidzies noteiktais 40 gadu ekspluatācijas periods, un ir jāpieņem lēmumi, vai tos slēgt vai arī pagarināt kalpošanas laiku par 10 – 20 gadiem. Arī Baltijas valstis un Latvija vērtē iespēju nākotnē pievērsties kodolstaciju izbūvei savas enerģētikas ilgtspējas nodrošināšanai, tomēr mūsu reģionā tiek runāts tikai par mazas jaudas modulāro kodoreaktoru (ar uzstādīto jaudu līdz 300 megavatiem) izveidi.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.