Vācija, Polija un Francija grib veidot Veimāras zaļo trīsstūri – kas tas tāds un kam vajadzīgs?

Tālajā 1991. gadā Francija, Vācija un Polija izveidoja tā dēvēto Veimāras trīsstūri –  trīspusēju vienošanos,  kuras mērķis bija palīdzēt Polijai ātrāk atbrīvoties no komunistiskā režīma perioda sociālā un ekonomiskā mantojuma. Savukārt, 2024.gadā, aktualitāti gūst jau pavisam cita veida Veimāras trīsstūris – zaļais. Tas padziļinās valstu sadarbību zaļās enerģijas jomā.

No atšķirīgā uz kopīgu zaļo nākotni

Veimāras trīsstūra valstu ceļi enerģētika šobrīd ir visai atšķirīgi: Polija vēl arvien lielā mērā balstās uz akmeņogļu izmantošanu, Francija popularizē un aizstāv kodolenerģiju, bet Vācija aktīvi atbalsta inovatīvo zaļo tehnoloģiju attīstību, vienlaikus cenšoties saglabāt ekonomisko konkurētspēju mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā. Tāpēc Veimāras zaļais trīsstūris varētu būt veids, kā apvienot triju valstu spēkus zaļās nākotnes atbalstam, vienlaikus atbalstot arī ES enerģētikas zaļināšanas mērķus.

Mazinās rūpniecības izmešus

Zaļais trīsstūris varētu dod arī būtisku tautsaimniecības zaļināšanas pienesumu visā ES mērogā, jo Vācijā, Francijā un Polijā kopā mīt ap 40% no Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem un šīs valstis ir atbildīgas par 47% no visu ES videi kaitīgo izmešu apjomu. Tāpat, tajās sakoncentrēti 43% no visa Eiropas rūpnieciskās ražošanas potenciāla, kur lielu daļu aizņem energoietilpīgā smagā rūpniecība. Līdz ar to, Veimāras zaļā trīsstūra iniciatīvas ietvaros, paredzēts kopīgi gādāt par izaicinājumiem pilno rūpnieciskās sektora izmešu samazinājumu.

Ūdeņraža tīkls no Baltijas līdz Rietumeiropai

Tomēr izšķirošā loma Veimāras zaļā trīsstūra ietvaros varētu tikt atvēlēta zaļā ūdeņraža reģionālā tīkla attīstībai, kur Polija vēlētos iesaistīties vairāk kā resursu piegādātājs, mazāk kā patērētājs. Polijas enerģētikas politikas veidotāji cer, ka Vācijas un Francijas lielie ūdeņraža tirgi, kuru veidošanās iedīgļi redzami jau šodien, varētu nākotnē pavērt iespēju vērienīgai un ilglaicīgai partnerībai starp Poliju, kā zaļā ūdeņraža ražotāju un Vāciju un Franciju, kā tā patērētājām. Vienlaikus, Polija vēlētos arī kļūt par vienu no lielāko Eiropas zaļā ūdeņraža transporta koridoriem, apvienojot vienotā loģistikas sistēmā ūdeņraža ražotājus Baltijā, Skandināvijā un Centrāleiropā ar resursu patēriņa centriem Eiropas rietumos. 

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.