Vismaz 12 ES valstīm maz izredžu sasniegt 2030.gada klimata mērķus

Eiropas Savienības (ES) valstu kolektīvais mērķis ir līdz 2030.gadam samazināt oglekļa dioksīda izmešus par 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Tomēr ceļš uz šo mērķi daudzām dalībvalstīm nav viegls, un vismaz 12 no tām var savas saistības arī neizpildīt.

Vācijai un Itālijai – sliktākās prognozes

Ja netiks veikta tūlītēja rīcība, divpadsmit ES valstis nesasniegs savus nacionālos klimata mērķus – atklāj jaunais “Transport & Environment” (T&E) pētījums, kurā analizēti valstu klimata plāni. Vēl septiņas valstis “balansē uz naža asmens”,  spējot tik labi izpildīt, kā neizpildīt uzņemtās saistības.  Vācija un Itālija ir divas valstis ar sliktākajiem rādītājiem. Tiek prognozēts, ka Vācija savus klimata mērķus nesasniegs par 10, bet Itālija – par 7,7 %. Vācijai mērķa neizpilde varētu izmaksāt ap 15 miljardiem eiro.

“Sarkanās zonas” draudi

Francija un Nīderlande, savukārt, savu mērķi spēs sasniegt tikai ar ļoti lielu piepūli, kad jebkurš politikas satricinājums vai pat auksta ziema, kas paaugstinās enerģijas patēriņu gada griezumā, nozīmēs nonākšanu “sarkanajā zonā”.

Veiksmīgie saņem, neveiksminieki – maksā

Valstis, kurām šobrīd mērķu sasniegšana veicas vislabāk, ir Spānija, Grieķija un Polija. Spānija, visticamāk, pārsniegs savu 2030. gada mērķi par 7%, un tās valdība varēs saņemt ap 10 miljardus eiro no  mazāk veiksmīgajiem kaimiņiem. Valstis, kas nesasniegs savus klimata mērķus, varēs iegādāties “oglekļa kredītus” no tām, kuras tos pārpildījušas. Šo kredītu cenu nav fiksēta – nosaka abas valstis, kas veic darījumu. Baltijas valstis ierindotas to valstu grupā, kam mērķu neizpilde lielos apjomos nedraud, jo dažas no tām – konkrēti, Latvija, jau ir spējušas sasniegt atsevišķu mērķu atzīmes – konkrēti, 40% elektrības ražošanu no zaļajiem resursiem.

Enerģētikas aktualitātes ir GASO veidota rakstu sērija par enerģētikas aktualitātēm Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.